Gatavojot vakariņas vai cepot svētku kūku, daudzi virtuves saimnieki saskaras ar mirkli, kad rullis ir atvērts, bet rodas šaubas par pareizo tehniku. Izrādās, ka risinājums, ko iesaka profesionāli kulināri, ir daudz vienkāršāks, nekā varētu šķist, tomēr tam ir liela nozīme rezultāta kvalitātē.
Pergamenta papīrs jau sen ir kļuvis par neaizstājamu palīgu, lai pasargātu cepešpannas un nodrošinātu, ka smalkmaizītes vai dārzeņi nepiedeg, taču tā lietošanā joprojām valda mazi mīti.
Gluda vai matēta – kurai pusei jābūt augšpusē?
Mūsdienās lielākā daļa ražotāju piedāvā universālu produkciju, kur abas papīra puses ir apstrādātas ar karstumizturīgu silikona slāni. Tas nozīmē, ka lielākoties nav nozīmes tam, kuru pusi izvēlaties – ēdiens vienlīdz labi atleks no virsmas abos gadījumos. Tomēr speciālisti ir pamanījuši, ka tirgū joprojām atrodami pergamenti, kur aizsargslānis ir uzklāts tikai vienā pusē.
Kā atpazīt “īsto” pusi? Pavisam vienkārši – pietiek pacelt loksni pret gaismu. Tā puse, kas ir gludāka un nedaudz vairāk spīd, ir pārklāta ar aizsargslāni. Tieši šai pusei ir jāsaskaras ar mīklu, gaļu vai dārzeņiem. Ja papīrs ir pilnīgi matēts un raupjš no abām pusēm, iespējams, ka tas vispār nav paredzēts cepšanai augstā temperatūrā, bet gan drīzāk produktu uzglabāšanai.
Kad no pergamenta labāk atteikties?
Cepšanas papīram ir savi temperatūras griesti. Parasti lielākā daļa izstrādājumu droši iztur karstumu līdz aptuveni 220–230 grādiem.
Ja recepte prasa karstāku cepšanu grila režīmā vai temperatūru, kas pārsniedz 250 grādus, papīrs sāk palikt brūns, drūp un sliktākajā gadījumā var pat aizdegties. Tāpat to nav ieteicams izmantot uz atklātas uguns vai tiešā saskarē ar krāsns sildelementiem. Šādos gadījumos meistari iesaka meklēt citas alternatīvas, piemēram, silikona paklājiņus vai klasisko pannas ietaukošanu.
Lasi vēl: Kāpēc dārznieki šovasar tin plēvi ap augļu kokiem: vienkāršs knifs, kas aptur skudras un laputis
Mazie knifiņi ērtai lietošanai
Bieži vien lielākās galvassāpes sagādā papīra tieksme sarullēties atpakaļ vai nesmuki slīdēt pa plāti. Daudzi mēdz stūros likt smagus priekšmetus, taču pieredzējuši pavāri izmanto krietni elegantākas metodes. Viens no populārākajiem paņēmieniem ir papīra loksnes viegla saburzīšana un pēc tam izlīdzināšana – tas padara materiālu pakļāvīgāku un “mierīgāku”.
Vēl viena efektīva metode, ko iesaka speciālisti, ir papīra pavisam viegla samitrināšana ar ūdeni vai nelielu eļļas pilienu uz pašas pannas pirms papīra klāšanas. Tas darbosies kā “līme”, un pergaments cieši piegulēs virsmai. Par lieko mitrumu nav jāuztraucas, jo krāsns karstumā tas ātri iztvaikos, neietekmējot ēdiena garšu vai kraukšķīgumu.
Pārbaudiet iepakojumu – tur parasti norādīta maksimālā pieļaujamā temperatūra.
Ja papīrs pēc cepšanas ir kļuvis trausls un tumšs, tas nozīmē, ka nākamreiz temperatūra jāsamazina.
Izmantojiet pergamentu ne tikai cepšanai, bet arī kā starpslāni, sasaldējot kotletes vai plācenīšus, lai tie nesaliptu.
Lasi vēl: Kāpēc gailenes nekad nav tārpainas un vai ir iespējams tās izaudzēt savā dārzā
Sakārtota un pārdomāta pieeja šādām ikdienišķām detaļām palīdz izvairīties no lieka stresa virtuvē. Galu galā, zinot, kura puse ir funkcionālā un kādi ir materiāla ierobežojumi, gatavošanas process kļūst ne tikai prognozējamāks, bet arī baudāmāks.
